HAKRIBI KORUPSAUN KOLUSAUN NEPOTISMU
Hapara korupsaun!, se O lakohi naukten sira goza...
KONTRA PENSAUN VITALISIA
“Lucia Lobato Tinan 5 hela iha Becora”

Friday, August 12, 2011

Arguidu ba kazu korupsaun Hetan Kastigu Tinan 3

DILI - Iha loron 4 Agostu 2011, Tribunál Disrital Dili, halo audiénsia julgamentu hodi lee leitura akordaun ba kazu alegasaun korupsaun ne’ebé rejistu ho Nú. 364/C.Ord/2009/TDD. Kazu ne’e nu’udar kazu abuzu podér no korupsaun ne’ebé involve arguidu RJB hasoru Estadu Timór ne’ebé akontese iha tinan 2002, hodi halakon osan estadu ho montante $ 21,800, to ikus Arguido tenki selu multa ba estatu ho total osan nebe lakon.

Direktor Ezekutivu Judicial System Monitoring Programa (JSMP) Luis Oliveira de Sampaio informa kestaun ne’e, liu husi karta komunikadu nebe STL simu iha sala Redasaun Fatu-Meta Dili Kinta (11/08). Tuir Sampaio Katak, Tribunál sira hatudu tan pasu importante ida ba oin, liu husi desizaun ne’ebé sira halo hodi kondena autór sira ne’ebé tenta atu uza podér públiku ba interese privadu ka uza podér públiku atu benifisia sira nia interese partikular. Tanbá ne’e, tribunál sira merese hetan apresiasaun ba dezempeñu hirak ne’e no iha tempu hanesan enkoraza ema hotu atu apoiu sira nia servisu atu kontinua mantein sira komitmentu atu hametin setór justisa nomós kumpri sira nia obrigasaun tuir lei no Konstituisaun haruka.

“Tuir JSMP nia hanoin katak dezisaun ne’e mós nu’udar konfirmasaun ba públiku katak sidadaun hot-hotu hanesan iha lei nia oin hanesan konsagra iha Artigu 16 Konstituisaun da Repúblika Timór Léste,”dehan nia.

Bázeia ba leitura akordaun tribunál nian, haktuir katak arguidu provadu uza sala nia podér no komete aktu korupsaun iha tinan 2002, liu husi aredamentu ka fo aluga equipamentu diesel ne’ebé partensia ba patrimónia Estadu nian ba ema seluk atu benifisia nia interese privadu arguidu nian. Hahalok ne’e rezulta ka prejudika Estadu lakon osan ho valór hamutuk US $ 21. 400.

Tanbá ne’e, tribunál konklui katak arguidu kontra artigu lubuk ida hanesan tuir mai ne’e: artigu 2 Lei Nú. 31/1999 konabá Lei Anti Korupsaun Indonézia, nomós Artigu 372 no 374 ho natureza atu benefisia nia-an no familia no uza patrimonia estadu tanbá nia podér hodi benifisia nia-aan, nu’udar krime pekulatu tuir Kódigu Penál Indonézia.

Mesmu nune’e, depoisde avalia sirkumstansias no faktu sira hotu, tribunál ikus mai deside atu aplika deit Artigu 372 no 374 Kódigu Penál Indonézia ne’ebé ho moldura penál entre tinan 4-5 duque refere ba Lei Nú. 31/1999 konabá Lei Anti Korupsaun ne’ebé hatuur moldura Penál tinan 11 prizaun. Bázeia ba konsiderasaun ba faktu no opsoins jurídiku hirak ne’e hotu, tribunál kondena arguidu tinan 3 fulan 6 prizaun no multa ka fo fila fali osan ba Estadu RDTL ho valór US $ 21. 800.

Mesmu apresia tebes ho pasu ida ne’e, maibé JSMP mós kontinua enkoraza tribunál sira atu hasees tiha impedimentu psikolójiku sira atu kondena koruptór sira ho pena ne’ebé mais adekuada no refleta gravidade husi aktu ne’ebé sira komete ona atu eduka no ejije servidór estadu sira atu kumpri sira nia komprimisu hodi servi povu no interese povu nian.

Mesmu JSMP mós fiar katak desizaun tribunál la’os nu’udar úniku solusaun atu asegura governasaun diak no evita prátika korupsaun iha futuru, maibé desizaun tribunál nu’udar elementu no medida esensiál ida husi medida sira seluk atu eduka públiku katak korupsaun nu’udar aktu kriminál no ba kuaker individu ruma ne’ebé komete ka involve iha prátika hirak ne’e tenki ba responsabiliza iha tribunál.

JSMP preokupa leitura ba akordaun tribunál nian ne’e lee deit iha uniku lian Portugues no la iha tradusaun iha lian Tetum ba audiénsia sira. JSMP observa katak maioria audiénsia sira barak mak la intende diak prosesu ne’e.

Tuir JSMP desizaun ne’ebé nakloke ba públiku nu’udar elementu ka pilar ida husi transparénsia no akuntabilidade públiku. Públiku iha direítu absoluta atu hatene nomós iha direítu atu observa dezisaun ne’ebé partensia ba interese púliku nian ne’e loos ka la loos. Ida ne’e só akontese deit, bainhira públiku hatene lian ne’ebé tribunál sira uza.

Prosesu julgamentu prezide husi kompozisaun tribunál koletivu ne’ebé kompostu husi Dr. Joao Ribeiro nu’udar juiz prezidente no akompañadu husi Dr. Antonio Fonseca no Dr. Jose Gonsalves, no Ministériu Públiku reprezenta husi Dr. Domingos Barreto, no arguidu hetan defeza husi Dr. Manuel Sarmento, husi Eskritóriu Defensoria Públika. lj1

STL
Sesta, 12 Agustu 2011
Posting Husi : Josefa Parada

No comments:

Post a Comment